Zemgalē vilcienu maršruta Rīga – Reņģe slēgšanu vērtē kā nopietnu draudu reģiona līdzsvarotai attīstībai. Dobelē nedēļas vidū uz tikšanos ar Latvijas Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Andri Lubānu un akciju sabiedrības „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāju Anduli Židkovu bija ieradušies Auces, Dobeles un Tērvetes novada domes priekšsēdētāji, Saldus novada Jaunauces un Rubas pagastu pārvaldes, kā arī Zemgales Plānošanas reģiona vadības pārstāvji un speciālisti.

Tikšanās, pēc abu rīdzinieku iniciatīvas, bija noorganizēta, lai saskaņotu viedokļus un rīcību par pasažieru pārvadājumu organizēšanu teritorijās, kuras, sākot ar 15. februāri, skars vilcienu maršruta Rīga – Reņģe gaidāmā slēgšana.

Andulis Židkovs apstiprināja faktu, ka minēto vilcienu maršrutu tik tiešām slēgs un tas tiek darīts ekonomisku apsvērumu dēļ, jo pērnajā gadā valstī kopumā pasažieru skaits vilcienos ir sarucis par 19,6 procentiem. Turklāt, ievērojami samazinoties valsts dotācijai, pārvadātājiem kļūst neiespējami atjaunot vai remontēt vilcienu ritošo sastāvu, uzturēt visnotaļ dārgo infrastruktūru, kuras izmaksas minētajā maršrutā vien pārsniedz vairākus simtus tūkstošus latu.

Situācijas ilustrēšanai akciju sabiedrības pārstāvis minēja skaitļus, kas raksturo pasažieru pārvietošanās intensitāti minētajā maršrutā. Pēc pērnā gada oktobra datiem iznāk, ka nedēļas griezumā ik dienu dīzeļvilciens līdz Aucei atved no pieciem līdz 20 pasažieriem, izņemot piektdienas, kad to skaits tuvojas pussimtam. Savukārt Aucē ik dienu vilciena vagonos iekāpj no 11 līdz 23 pasažieriem, izņemot pirmdienas, kad Rīgas virzienā dodas gandrīz 60 braukt gribētāju. Taču ir vēl arī braucēji, kuri iekāpj un izkāpj citās pieturvietās.

Tā kā vilcienu maršrutu nolemts aizstāt ar autobusu satiksmi, pašvaldību pārstāvji norādīja, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas lielajām izmaksām korekti būtu pretnostatīt autobusu satiksmes infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas arī ir lielas. Daudzviet lauku ceļi aptuveni piecus mēnešus gadā praktiski ir neizbraucami – aizputināti vai pagalam aizlijuši un lielo autobusu šoferi pa tādiem atsakās braukt. Tādējādi Autotransporta direkcijas nodoms izmainīt maršruta Saldus – Rīga jau esošo autobusu atiešanas laikus, bet piektdienās un pirmdienās piedāvāt vēl pāris papildus reisus, var nedot gaidīto efektu, jo jau tagad Aucē autobusā bieži vien iekāpj tik daudz pasažieru, ka Bēnē pārējos braucējus tas vairs nespēj uzņemt. Bez tam nolemts, ka arī maršrutā Rīga – Liepāja – Rīga pasažieru vilcieni turpmāk kursēs tikai brīvdienās, bet ar dobelniekiem par to nemaz nav runāts. Tāpat Andris Lubāns neslēpa pārstāvētās direkcijas nodomu jau tuvākajā laikā būtiski samazināt arī mikroautobusu reisu skaitu maršrutā Dobele – Rīga – Dobele, konkrēti par 14 reisiem dienā.

Tālab Plānošanas reģiona un novadu pārstāvji bija vienisprātis, ka vilcienu maršruta Rīga – Reņģe slēgšana ir nopietns drauds visa Zemgales reģiona līdzsvarotai attīstībai, jo tas skar aptuveni piekto daļu reģiona iedzīvotāju no kuriem lielākā daļa dzīvo pierobežas teritorijā, kas tā jau tiek uzskatīta par depresīvu. Turklāt patlaban te vērojams vislielākais bezdarbs un tieši šī iemesla dēļ daudzi Auces, Bēnes, Penkules, Dobeles iedzīvotāji brauc strādāt uz Jelgavu, Olaini, Rīgu un vēl citām pilsētām, galvenokārt izmantojot ērtāko un pagaidām arī lētāko satiksmes līdzekli – pasažieru vilcienu. To izmanto arodskolu audzēkņi un augstskolu studenti, kā arī nelielo lauku saimniecību īpašnieki, kuri savus ražojumus ved pārdot uz lielpilsētu tirgiem. Novadu pārstāvji arī interesējās, kas notiks ar sliežu ceļu maršrutā Rīga – Reņģe. Uz to Andulis Židkovs atbildēja, ka sliežu ceļu iekonservēs un tā uzturēšanas līdzekļus samazinās līdz minimumam ar cerību, ka, pienākot labākiem laikiem, vilcienu kustību varēs atjaunot. Tas nozīmē, ka bez darba paliks daudzi infrastruktūras uzturēšanā nodarbinātie vietējie cilvēki. To dzirdot, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, šķiet, izteica arī pārējo kolēģu viedokli: - Vadoties no ekonomiskiem aprēķiniem vien un cīnoties ar sekām, bet ne cēloņiem, mēs nedomājam par attīstību, par studentiem, uzņēmējdarbību, daudziem sociāliem faktoriem. Taču krīze reiz beigsies un tad nāksies secināt, ka tikai aptuveni 100 kilometru attālumā no galvaspilsētas ir teritorija, kur iedzīvotāju tikpat kā vairs nav palicis.

Beigu beigās saieta dalībnieki konkrētus, iedzīvotājiem pieņemamus risinājumus problēmām, kas sabiedriskā transporta jomā radīsies pēc 15. februāra, vēl nespēja rast, bet kopā ar speciālistiem izvērtēs jaunāko informāciju un Dobelē rīkos atkārtotu tikšanos.
 

Juris Kālis,
ZPR speciālists.
Tālrunis 63028085, 29144960
5.02.2010.